NAMEJA GREDZENS

Aleksandrs Grīns
NAMEJA GREDZENS
ROMĀNS-PAGĀTNES LIECINIEKS
Aleksandra Grīna romānā «Nameja gredzens» attēlota Zemgales ķēniņa Nameja mantinieka ciņa par brīvu Zemgali. Romāns «Nameja gredzens» nav īsti vēsturisks, jo sižets ir izdomāts, nebalstās kon­krētos Latvijas vēstures faktos, arī pats troņa pretendents, par kura likteni stāstīts, Ir autora fantāzijas radīts. Vēsturiskumu darbam pie­šķir laikmeta tēlojums ar Polijas un Zviedrijas intereSu sadursmi, kur sava loma ir Kurzemes un Zemgales hercogistei, kā arī latviešu zemnieku un muižnieku, arī hercoga ierēdņu attieksmju tēlojums un latviskā garīgā pasaule, ko neizdodas ne paverdzināt, ne iznīcināt muižniekiem un viņu pakalpiņiem.
Romāns tiek publicēts pēc 1931. gada izdevuma
«Nameja gredzens» ir rakstnieka pirmais romāns. Par vēsturisku to dēvēt nav īsta pamata, jo sižets un galvenais varonis ir autora fantāzijas, iztēles radīts. Romānā stāstīts par 17. gadsimta sākumu, kad visā Latvijā dega raganu sārti, bet tautā vēl bija dzīva at­miņa par ķēniņu Nameju, kas 13. gadsimta beigās ar saviem vīriem aizgāja uz Lietuvu.
Aleksandrs Grīns (1895—1941) ir viens no spēcīgākajiem, ta­lantīgākajiem 30. gadu latviešu romānistiem. Viņa interešu centrā ir tautas vēsture, sižeti bieži risinās 17. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistē, nereti darbojas arī konkrētas vēsturiskas per­sonas. A. Grīns ir spriega sižeta meistars, viņa varoņi ir drosmīgi vīri, veikli un izmanīgi cīņās. Tādu viņš tēlo arī latviešu zemnieku — ne nomāktu, pazemotu un salauztu, bet spējīgu uz varoņdarbiem, nāvi nicinot, celdamies cīņai par tautas un dzimtenes brīvību. Patrio­tisma, tautas mīlestības un varonības tēmas A. Grīna romānos savijas vienkopus.